Audžuģimene
Audžuģimene nodrošina aprūpi bērnam, kurš nevar vai kura interesēs nav pieļaujama palikšana savā ģimenē, līdz brīdim, kad bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts, viņam nodibināta aizbildnība vai bērns ievietots bērnu aprūpes iestādē.
Kas var kļūt par audžuģimeni?
Par audžuģimeni var kļūt laulātie, kā arī persona, kura nav laulībā, vecumā no 25 līdz 60 gadiem. Izņēmuma gadījumā, ja tas ir bērna interesēs, audžuģimenes statusu var piešķirt arī personām, kuras neatbilst noteiktajam vecumam.
Ja laulātie (persona) vēlas kļūt par audžuģimeni, sākotnēji jāpārliecinās, vai nepastāv Ministru kabineta 2018.gada 26.jūnija noteikumu Nr.354 “Audžuģimenes noteikumi” 14.punktā norādītie šķēršļi audžuģimenes statusa piešķiršanai.
Kā kļūt par audžuģimeni?
Laulātajiem (personai) jāvēršas deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesā un jāiesniedz:
- iesniegums;
- psihiatra atzinums par personas psihiskās veselības stāvokli;
- narkologa atzinums par personas atkarību no narkotiskām un psihotropām vai citām atkarību izraisošām vielām.
Bāriņtiesa izvērtē:
- iesniegtos dokumentus;
- laulāto (personas) motivāciju kļūt par audžuģimeni;
- ģimenē dzīvojošo personu savstarpējās attiecības;
- laulāto (personas) zināšanas un prasmes bērna aprūpē;
- ģimenes materiālo stāvokli un dzīves apstākļus;
- informāciju no Sodu reģistra;
Jāņem vērā, ka tiek vērtēta informācija ne tikai par laulātajiem (personu), bet arī par citiem ģimenes locekļiem!
Audžuģimenes statusa piešķiršanas process
1. Piemērotības izvērtēšana
Bāriņtiesa pēc dokumentu saņemšanas mēneša laikā lemj par laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai.
Ja laulātie (persona) tiek atzīti par piemērotiem audžuģimenes pienākumu veikšanai, viņi tiek informēti par pienākumu noslēgt vienošanos ar ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru par:
- atbalsta pasākumu saņemšanu;
- iespēju veikt brīvprātīgo darbu bērnu aprūpes iestādē;
- psihologa atzinuma par laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes statusa iegūšanai saņemšanu;
- audžuģimenes raksturojuma sagatavošanu;
- mācību nodrošināšanu.
2. Mācību programmas apguve
Pēc bāriņtiesas lēmuma par piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai laulātajiem (personai) ir pienākums apgūt mācību kursu atbilstoši audžuģimenes mācību programmai. Pēc mācību programmas sekmīgas apgūšanas laulātie (persona) saņem apliecību.
3. Lēmums par audžuģimenes statusa piešķiršanu
Mēneša laikā pēc mācību programmas beigām bāriņtiesa, ņemot vērā psihologa atzinumu par laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes statusa iegūšanai, laulāto (personas) raksturojumu un informāciju par mācību programmas apguvi, veic pārrunas ar laulātajiem (personu) un pieņem lēmumu par audžuģimenes statusa piešķiršanu.
Bērna nokļūšana audžuģimenē
Bērnu ievieto audžuģimenē ar bāriņtiesas lēmumu. Pirms bērna ievietošanas audžuģimenē bāriņtiesa:
- noskaidro bērna viedokli (ja bērns to ir spējīgs formulēt);
- izvērtē bērna intereses un vajadzības;
- sadarbībā ar atbalsta centru izvērtē, vai audžuģimene spēs nodrošināt pienācīgus dzīves apstākļus un rūpēties par konkrēto bērnu.
Pirms bērna ievietošanas audžuģimenē bāriņtiesa sniedz audžuģimenei pēc iespējas plašāku informāciju par bērnu; par bērna saskarsmi ar radiniekiem; par citām bērnam tuvām personām.
Bērnu skaits audžuģimenē
- Audžuģimenē vienlaikus drīkst ievietot ne vairāk par 3 bērniem, izņemot, ja audžuģimenē ievieto brāļus (pusbrāļus) un māsas (pusmāsas).
- Kopējais bērnu skaits, kas ir audžuģimenes ikdienas aprūpē, nedrīkst būt lielāks par 6 (tai skaitā aizbildnībā esošie, adoptētie vai savi bērni), izņemot, ja audžuģimenē vienlaikus ievieto sešus vai vairāk brāļus (pusbrāļus) un māsas (pusmāsas).
Specializētās audžuģimenes
Latvijā no 2018.gada 26.jūnija līdztekus audžuģimenēm darbojas arī specializētās audžuģimenes:
- krīzes audžuģimene, kura jebkurā diennakts laikā uzņem bērnu, kas šķirts no ģimenes, aizbildņa vai audžuģimenes;
- audžuģimene bērnam ar invaliditāti, kuram izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.
Kļūstot par specializēto audžuģimeni, tiek saglabāts arī audžuģimenes statuss. Specializētās audžuģimenes statusu nevar iegūt abās specializācijās vienlaikus.
Bāriņtiesā pie speciālistiem varat saņemt konsultācijas par audžuģimenes statusa iegūšanu un citiem jautājumiem par audžuģimenēm!
Ja bērns ievietots uz laiku, kas ir mazāks par mēnesi, novērtējot pabalsta nepieciešamību atbilstoši bērna vajadzībām, Sociālais dienests samazina pabalsta apmēru.
Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi:
50% personai, kuras ģimenei piešķirts audžuģimenes statuss;
50% (ne vairāk par 427 eiro no attiecīgajā periodā aprēķinātās nekustamā īpašuma nodokļa summas) personai (pašai vai kopā ar laulāto) vai tās laulātajam taksācijas gada 1. janvārī ir divi bērni vecumā līdz 18 gadiem (arī aizbildnībā vai audžuģimenē ievietoti bērni);
90 % personai (pašai vai kopā ar laulāto) vai tās laulātajam taksācijas gada 1. janvārī ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 18 gadiem (arī aizbildnībā vai audžuģimenē ievietoti bērni) un ja personai vai tās laulātajam šajā objektā deklarēta dzīvesvieta kopā ar vismaz trim no minētajiem bērniem ir uz 1. janvāri;
90% personai (pašai vai kopā ar laulāto) trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 24 gadiem, kuri apgūst augstāko izglītību pilna laika studijās Latvijas Republikā (arī aizbildnībā vai audžuģimenē ievietoti bērni).
Jomu regulējošie normatīvie akti:
- Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra noteikumi
- Audžuģimenes noteikumi
- Bērnu tiesību aizsardzības likums
- Bāriņtiesu likums
INFOGRAFIKA KĀ KĻŪT PAR AUDŽUĢIMENI