Stāstnieku vakars “Olaines pilsētas stāsti”

18. februārī plkst. 18.00 Olaines Vēstures un mākslas muzejā stāstnieku vakars “Olaines pilsētas stāsti”.

Olaine ir salīdzinoši jauna pilsēta, bet tik un tā sevī slēpj dažādus stāstus par tās tapšanu, cilvēkiem un notikumiem.

Nadīna Laukmene: “Dzīvokļa gaidīšana Olainē daudziem ir pārbaudījums – godīgas un negodīgas cīņas lauks. Kopmītnēs, gan vienatnē, gan kopā ar vīru, nodzīvoju 12 gadus… 1966.g. ceļ pirmo deviņstāveni, prakses laikā tajā krāsoju logus un grīdas. Bet ķīmijas prakse man rit piperidīna cehā OĶRR. Tuvākais un vienīgais veikals – pāri šosejai, toties Kūdras ielā strādā maizes ceptuve. Mācību laikā lielākais gardums – tikko cepts baltmaizes klaipiņš un lētais mākslīgais medus (kukurūzas sīrups plus nedaudz bišu medus). Pēc pusgada esmu krietni pieņēmusies svarā, metu mieru un atsakos no kārumiem.” (Fragments no  A.Mellupes dokumentālās grāmatas “Ar Olaini sirdī”, 2018)

Marija Sinicina, kas Olainē ieradās 1953. gada 6. maijā, par Olaini stāsta: “Tur kur tagad ir kanāls bija upīte ar tīru dzidru ūdeni. Tajā bērni peldējās. Pirts atradās Kūdras 17., 19. apkārtnē.”

Inta Purviņa: “Iepazīties ar Olaini atbraucu 1964.g. vasarā, kad vējš pār klajumu brīvi dzenā smiltis. Atraduši kantori – Rozā māju, kur jāpiesakās darbā, apstulbstam no dzeloņstiepļu žoga, aiz kura kustās stāvi cietumnieku tērpos… Tomēr jaunības maksimālismā diskomfortu nejūtam, turklāt katram jaunajam speciālistam apsolīts trīsistabu dzīvoklis un liela alga!” (Fragments no A.Mellupes dokumentālās grāmatas “Ar Olaini sirdī”, 2018)

Aicinām ikvienu interesentu, stāstnieku un klausītāju uz stāstnieku vakaru, lai gremdētos atmiņās un vienkārši baudītu kopā būšanu pie siltas tējas tases!

Iepriekšēja pieteikšanās līdz 17. februārim, zvanot pa tālruni: 20172030.