29. maijā iznākusi Olaines novadam veltīta publikācija izdevumā "Dienas Bizness"

Pievienots: 30.05.2019 14:14:00

Olaines novadam veltīta publikācija izdevumā "Dienas Bizness"

Veiksmes atslēga – atvērtība un pozitīvisms

Olaines novada domes priekšsēdētāja padomnieks Kristaps Kauliņš

Olaines stiprās puses – vēsturiskā pieredze, kvalitatīvs un profesionāls darbaspēks ciešā saistībā ar ilgtspējīgu un zaļu vidi.

Tas, ka Olaines novads jau vairākus gadus piedzīvo savā ziņā atdzimšanu, ir rezultāts mērķtiecīgam un pastāvīgam pašvaldības, iedzīvotāju un uzņēmēju darbam, kura galvenais mērķis ir turpināt attīstīt novadu kā pašpietiekamu administratīvo teritoriju, kurā kvalitatīvi līdzās sadzīvo gan cilvēku ikdienas vajadzības un nepieciešamība pēc kvalitatīvas dzīvojamās vides, gan arī spēcīgi attīstīta infrastruktūra un citi faktori, kas likumsakarīgi veicina uzņēmējus izdarīt izvēli par labu sava biznesa attīstībai tieši Olaines novadā, atzīst Olaines novada domes priekšsēdētāja padomnieks Kristaps Kauliņš.

“Strādājot plecu pie pleca ar uzņēmējiem, meklējot un arī atrodot visdažādākās attīstības iespējas, esam nostiprinājuši savu statusu – esam Pierīgas ražošanas centrs. To apliecina arī bankas “Luminor” šā gada janvārī veiktais pētījums, kas nepārprotami parāda, ka Olaines novads kopsummā ieņem otro vietu starp 35 pašvaldībām ar lielāko iedzīvotāju skaitu. Tajā pašā laikā pētījuma dati arī nepārprotami parāda, ka ražošanā Olaines novads vairāk nekā uz pusi apsteidz saraksta kopējo līderi Mārupes novadu, kuram līdera pozīciju nodrošina pakalpojumu joma,” uzsver Kristaps Kauliņš.

Pēc viņa domām, tieši ilgstošā veiksmīgā pieredze ražošanas sektorā ar nozīmīgiem uzņēmējdarbības grandiem, tostarp “Olainfarm”, “Biolars” un daudziem citiem pozitīviem piemēriem, ir spēcīgs stimuls Olaines novadā ienākt aizvien jauniem uzņēmumiem, kas darbojas visdažādākajās nozarēs.

“Mēs esam atvērti gan esošajiem, gan jaunajiem uzņēmējiem. Pašvaldība ir definējusi savas darbības prioritātes un to arī konsekventi īsteno. Ne tikai cenšamies iespēju robežās maksimāli atbalstīt jaunu uzņēmējdarbības iniciatīvu novadā, bet arī paši sekojam savam darbam, lai netraucētu uzņēmējiem strādāt, lieki neapgrūtinot viņus ar nepamatotām birokrātiskām prasībām. Vismaz reizi gadā notiek pašvaldības pārstāvju tikšanās ar novada uzņēmējiem, lai izrunātu gan problēmsituācijas, gan arī pārrunātu nepieciešamos uzlabojumus un attīstības plānus.

Mūsu darbības vadmotīvs ir nevis meklēt kļūdas un uzreiz par to sodīt, bet gan konstruktīvās diskusijās izprast konkrētās problēmas būtību un cēloņus, lai pēc tam kopīgi rastu visām pusēm labāko risinājumu. Manuprāt, šajā ziņā mums sokas gana labi,” pauž Kristaps Kauliņš.

Viņš arī uzsver, ka Olaines pašvaldība nešķiro uzņēmējus pēc to esošās vai iecerētās uzņēmējdarbības lieluma. “Esam atvērti sadarbībai un gatavi sniegt visu nepieciešamo atbalstu, vienalga – vai uzņēmums ir liels vai mazs. Piemēram, ja pie mums atnāk uzņēmējs, kurš domā par pārcelšanos un viņu interesē konkrēts zemesgabals vai ēka Olaines novadā, – pašvaldības mājas lapā ir izvietota karte ar pieejamajiem objektiem. Savukārt, ja noskatīts objekts, kas nav atrodams kartē, mēs operatīvi sagatavojam informāciju par platībām, inženierkomunikācijām, par pašvaldības iecerētajiem attīstības plāniem šajā teritorijā. Turklāt nepieciešamības gadījumā nereti pārskatām un mainām savus plānus, ja redzam, ka kādā citā vietā ir nepieciešams ātrāk īstenot attīstības projektus, jo tur vistuvākajā laikā plānots uzsākt jauna uzņēmuma attīstīšanu,” pauž pašvaldības pārstāvis.

Tikpat nozīmīgs notikums pašvaldībai ir arī Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžas pievienošana Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU), Olaines koledžu pārveidojot par RTU aģentūru. “Pašvaldībai Olaines koledžas pievienošana RTU ir nozīmīgs notikums. Būtībā koledža ir pirmais solis jaunā, izglītotā speciālista zināšanu augstajai pievienotai vērtībai. Svarīga ir arī mūžizglītības iespēja uz vietas novadā, jo mums kā pašvaldībai ir nozīmīgi, lai mūsu novada iedzīvotājiem, ir unikāla iespēja uz vietas iegūt augstāku izglītību, paaugstināt kvalifikāciju un kompetences,” norāda Kristaps Kauliņš.

Kopējā attīstības kontekstā lielu uzmanību pašvaldība velta arī dzīvojamā fonda attīstīšanai, kas patlaban jau sākusi iezīmēties par būtisku problēmu, jo tirgū tikpat kā nav pieejami ne īres dzīvokļi, ne arī iespēja mājokli iegādāties īpašumā.

“Mēs šo jautājumu skatām un risinām divos virzienos. Viens ir transporta jautājuma risināšana, jo mūsdienās esam gana mobili. 30–40 minūšu attālumā no Olaines dzīvo ap miljons cilvēku – Jelgavā, Rīgā un arī Bauskas virzienā. Tie visi ir potenciālie Olaines novada uzņēmumu darbinieki. Tādēļ tiek strādāts pie mobilitātes uzlabošanas, salāgojot gaidāmajā sabiedriskā transporta reformā paredzētos risinājumus, iespējams veidojot reģionālo autobusu un Park&Ride staciju Olaines novadā pie apvedceļa. Savukārt otrs virziens ir dzīvojamā fonda attīstīšana. Patlaban esam pie pirmā soļa – būtiski atbalstām esošā dzīvojamo fonda renovāciju, lai tādējādi paaugstinātu novada nekustamā īpašuma pievilcību un tirgus kopējo vērtību un investoriem būtu ekonomiska interese šeit veidot arī jaunus projektus,” stāsta pašvaldības pārstāvis.

Olaines novadā kopumā ir vairāk nekā 100 daudzdzīvokļu māju, no tām dažādās projekta stadijās uz ēku renovāciju virzās aptuveni 40 māju. Tas ir būtisks un apjomīgs projekts ar nozīmīgu pašvaldības atbalstu – pašvaldība nodrošina 100% finansējumu energoauditu veikšanai un būvprojektu izstrādei, kā arī sedz aizdevuma procentu maksājumu bankām.

Vienlaikus patlaban notiek darbs pie pašvaldības teritorijas plānojuma.

“Nākotnes attīstības plānu realizācijai precizējam funkcionālo zonējumu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus. Pašvaldībai ir savi īpašumi, kuros paredzam iespēju būvēt mazstāvu daudzdzīvokļu ēkas. Dzīvokļi gan paredzēti īrei, gan būs iespējams tos arī iegādāties. Un tad ir trīs iespējamie scenāriji šo projektu realizācijai – nāk privātais ar 100% savu ieguldījumu vai arī tiek veidota publiskā un privātā partnerība, kur pašvaldība izbūvē inženierkomunikācijas, iespējams, teritorijas sadaļu, bet privātais – ēkas. Savukārt trešais variants – pašvaldība būvē arī ēkas. Mums, protams, vēlamāk būtu, ja visu darītu privātais, tāpēc aktīvi veicam virkni priekšdarbu, lai šo tirgu padarītu maksimāli interesantu privātajiem investoriem.

Vienlaikus Kristaps Kauliņš atgādina, ka patlaban pašvaldība uzsākusi Olaines industriālās zonas galvenā pievedceļa – Rūpnīcu ielas Olaines pilsētā – rekonstrukcijas darbus.

“Projekta kopējās izmaksas ir ap 1,5 miljoniem eiro, no kuriem aptuveni miljons eiro tiek ieguldīts pazemes inženierkomunikāciju izbūvē, savukārt atlikušais pusmiljons eiro – ielas seguma atjaunošanā. Šis ir ļoti būtisks projekts industriālajai teritorijai, un uzņēmēji to jau sen gaidīja. Turklāt kopā ar uzņēmējiem šā projekta realizācijai tika piesaistīts ES līdzfinansējums vairāk nekā 600 tūkstošu eiro apmērā. Šajā plānošanas periodā ES līdzfinansējumu piešķir, rēķinot attiecībā pret sasniedzamajiem rādītājiem, tādēļ mūsu uzņēmēji ir projekta partneri un nodrošina, ka ielas rekonstrukcijas rezultātā viņi turpinās savu attīstību, radot darba vietas un veicot ieguldījumus sava biznesa attīstībā. Projektu sākām realizēt 2016. gadā, un uzņēmēji apņēmās, ka rezultātā attīstībā tiks investēti 4 miljoni eiro un tiks radītas 85 darba vietas. Un šodien šie rādītāji jau ir 8 miljoni eiro, radītas gandrīz 200 darba vietas un uzņēmumu attīstība ar tikai turpinās,” akcentē pašvaldības pārstāvis.

Veiksmes pamatā intensīvs darbs un stratēģiska domāšana

SIA Marmors direktore Ludmila Vekša un eksporta menedžeris Jānis Šelegovskis.

Fonā viens no uzņēmuma produktiem – skrūvpālis.

Kopš 2002. gada Olaines novada Stūnīšos strādā metāla konstrukciju ražošanas un tirdzniecības uzņēmums “Marmors Group”, kura produkcija ir plaši pieprasīta gan vietējā, gan eksporta tirgos.

“Uzņēmumu grupas vēsture aizsākas tālajā 1991. gada 15. jūnijā, kad tika dibināts SIA “Marmors”, kas pirmos gadus darbojās pavisam citā jomā – veica marmora grīdu ieklāšanu. No tā arī radies uzņēmuma nosaukums, taču, mainoties tirgus situācijai un krītoties pieprasījumam šajā tirgus segmentā, īpašnieki pieņēma drosmīgu un savlaicīgu lēmumu mainīt darbības profilu. Tobrīd kā perspektīvākais virziens šķita metālapstrādes joma. Tas – kā redzam šodien, izrādījās ļoti tālredzīgs lēmums,” stāsta ”Marmors Group” eksporta vadītājs Jānis Šelegovskis.

Pirmos desmit gadus uzņēmums darbojās Rīgā, Bolderājā, taču līdz ar jomas maiņu “Marmors” darbības apjomi sāka strauji pieaugt, kas attiecīgi radīja nepieciešamību pēc plašākām telpām. Pēc rūpīgas izpētes un dažādu objektu izvērtēšanas izvēle bijusi par labu Stūnīšiem. “Šajās telpās ievācāmies 2002. gadā. Mūs ļoti apmierina šīs vietas lokācija – esam blakus Rīgas apvedceļam, kas ir būtiski mūsu biznesā, jo gan izejvielas, gan gatavo produkciju klientiem transportējam ar kravas automašīnām. Nenoliedzama priekšrocība ir arī salīdzinoši tuvu esošā lidosta, līdz ar to klienti – gan esošie, gan arī jaunie – var viegli un ātri nokļūt pie mums,” stāsta Jānis Šelegovskis, gan piebilstot, ka līdz ar uzņēmumu grupas biznesa apjomu palielināšanos arī pašreizējās telpas jau kļūst par šauru.

Patlaban “Marmors Group” veido divi atsevišķi uzņēmumi, jo, paplašinot biznesu tieši metālapstrādes jomā, 2009. gadā jau Olaines novadā esošajās telpās tika dibināts otrs uzņēmums – SIA “Ludmilla”. Līdz ar to bizness tiek īstenots divos lielos blokos.

SIA “Marmors” darbības joma pamatā ir metālvēlmējumu mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība – tās ir tērauda kvadrātcaurules, taisnstūra caurules, apaļcaurules, karsti un auksti velmētās loksnes, sloksnes, sijas un profili, leņķis, apaļdzelzs, melns un cinkots metāla režģis. Vienlaikus uzņēmuma speciālisti pēc klienta vēlmes veic materiālu griešanu, kā arī lokšņu apstrādes pakalpojumus ar plazmas griešanas iekārtu. Tāpat uzņēmums ir gatavs klientam piegādāt karsti un auksti velmētās loksnes ruļļos, kā arī armatūru, apaļcaurules ar lieliem sienas biezumiem un rievpāļus.

Savukārt SIA “Ludmilla” ir ražošanas uzņēmums, kas izgatavo dažādu sarežģītības līmeņu metālkonstrukcijas – gan pēc tipveida, gan individuāli izstrādātiem projektiem pēc pasūtītāja vai uzņēmuma konstruktoru izgatavotiem rasējumiem. Viens no “Ludmilla” darba virzieniem ir tērauda pāļu ražošana – skrūvpāļi, ko galvenokārt lieto koka karkasu ēku pamatiem, un tērauda dzenamie pāļi, ko izmanto infrastruktūras objektos. Tāpat uzņēmums ražo detaļas mašīnbūvei gan no tērauda, gan nerūsējošā tērauda – dažādas tvertnes, šasijas un citas metāla konstrukcijas. Tāpat daļu eksportējamās produkcijas uzņēmums komplektē ar elektroniku, pneimatiku un motoriem un piegādā klientiem pilnībā nokomplektētus mehānismus.

Jānis Šelegovskis atzīst, ka arī “Marmors Group” aizvien vairāk saskaras ar Latvijas uzņēmējdarbības vidē pieaugošo darbaspēka deficīta problēmu.

“Patlaban uzņēmumu grupā kopumā strādā 33 cilvēki – gan ražošanā, gan tirdzniecībā, gan administrācijā. Pieci darbinieki ir Olaines novada iedzīvotāji, pārējie brauc no citām pašvaldībām. Lai gan spējam izpildīt visus klientu pasūtījumus, tomēr darbinieku deficītu jūtam. Ražošanas jaudas mums ļauj jau pieņemt vēl pasūtījumus, tādējādi nodrošinot darbu vēl diviem trim jauniem darbiniekiem. Taču, jāatzīst, esam izvēlīgi darbinieku atlasē, tādēļ no tiem, kuri piesakās pie mums uz brīvajām vakancēm, darbā pieņemam tikai katru piekto,” stāsta uzņēmuma pārstāvis un piebilst, ka tajā pašā laikā potenciālajiem darbiniekiem nav nepieciešamas kādas īpašas kvalifikācijas, lai varētu strādāt “Marmors Group”.

“Īpašas prasmes, speciāla izglītība nav nepieciešama, svarīgākais ir vēlme strādāt, nepieciešamās iemaņas apgūs uz vietas. Mēs maksājam labas algas, nodrošinām visas sociālās garantijas, arī veselības apdrošināšanu, bet pretī prasām kvalitāti un efektivitāti,” uzsver Jānis Šelegovskis. Viņš norāda, ka tādēļ arī uzņēmumā ir salīdzinoši neliela kadru mainība.

Uzņēmuma pārstāvis atzinīgi vērtē sadarbību ar Olaines novada pašvaldību, īpaši attiecībā uz nepieciešamā darbaspēka meklēšanu, kas ir aktuālākā sadarbības joma. Taču viņš norāda, ka jau tuvākajā nākotnē uzņēmuma vadība labprāt izmantos iespēju ar pašvaldību paplašināt ikdienas sadarbību arī dažādu citu uzņēmējdarbībai kopumā aktuālu jautājumu risināšanā.

Runājot par SIA “Marmors Group” nākotnes attīstības plāniem, Jānis Šelegovskis akcentē, ka uzņēmumam ir liels potenciāls izaugsmei, ņemot vērā, ka darbības apjoms ir vēl salīdzinoši vidējs.

“Mēs turpināsim intensīvi attīstīt abus grupas uzņēmumus, gan paplašinot produkcijas klāstu, gan arī klientu loku un realizācijas tirgu ģeogrāfiju. Pērn uzņēmumu grupas kopējais apgrozījums bija 4,6 miljoni eiro, pāļu un metāla konstrukciju ražošanas pienesums 2017. gadā ir dubultojies. Šogad mums ir gana objektīva ambīcija ražošanas apgrozījuma apjomu atkal dubultot. Absolūtie skaitļi vēl nav tik lieli, lai to nevarētu izdarīt, un paredzams, ka arī aiznākamajā gadā apgrozījumu vēlreiz dubultosim. Ja spēsim atrisināt darbaspēka nepieciešamību un atrast jaunas telpas biznesa paplašināšanai, pasūtījumus atradīsim – tā ir mazākā problēma,” uzskata Jānis Šelegovskis.

Plašāk par uzņēmumu: www.marmorsgroup.com

"PharmIdea" nākotnes attīstību balsta specifisku produktu nišās

"PharmIdea" ražotne

Jau trīspadsmito gadu Olaines biznesa parkā “Nordic Industrial Park” mājvietu radis farmaceitiskais uzņēmums SIA “PharmIdea”, kas ir vienīgā sterilo zāļu formu ražotne Latvijā, kas nodrošina Labas ražošanas prakses standartiem (GMP) atbilstošu zāļu izstrādi un ražošanu, lietojot inovatīvu izolatora tehnoloģiju.

“PharmIdea” galvenie darbības virzieni ir hospitālo, ginekoloģisko un pretvēža medikamentu sterilo zāļu formu izstrāde, ražošana un pārdošana. Mūsu produkti sadarbībā ar ārvalstu mārketinga partneriem tiek reģistrēti vairāk nekā 50 valstīs. Mūsu speciālisti pastāvīgi strādā pie jaunu produktu izstrādes, tādējādi ik gadu produktu portfelis papildinās ar 2–3 jauniem produktiem. Ražojam un pārdodam deviņus produktus, kas ir plaši pieprasīti gan vietējā, gan pasaules tirgū,” akcentē uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes loceklis Vitālijs Skrīvelis, piebilstot, ka “PharmIdea” 1% no saražotā realizē Latvijā, bet pārējā produkcija tiek eksportēta, galvenokārt uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, Tuvajiem Austrumiem, Krieviju, Turciju, Vjetnamu, Meksiku u.c. Latvijā reģistrēti četri “PharmIdea” produkti – Atosiban, Bortezomib, Carbetocin un Zoledronic acid.

Svarīgi saprast, ka farmaceitiskajā jeb, precīzāk, medikamentu biznesā 90% zāļu cilvēki lieto ambulatori, var nopirkt aptiekās un lietot mājas apstākļos – tās pārsvarā ir tabletes, plāksteri, ziedes, dažādas mikstūras. Savukārt “PharmIdea” darbojas tajā nišā, kas ir injekcijas, ko ievada ar šļircēm un pārsvarā lieto slimnīcās, kas veido 10% no kopējā medikamentu tirgus, stāsta uzņēmuma vadītājs.

“Savukārt šajā specifiskajā tirgū izvēlamies nišas produktus, kas nav pieprasīti lielos apjomos. Tādējādi ražojam produktus ar augstu pievienoto vērtību (High-Value, Low-Volume). Mēs labi apzināmies – lai Latvijas ražotāji varētu veiksmīgi konkurēt globālajos tirgos, ir jāizvēlas specifiskas nišas. Nekad neražosim 10 tūkstošus vagonu produkcijas mēnesī Ķīnas tirgum, jo mums nav ne tādu cilvēkresursu, ne materiālo iespēju. Tieši tādēļ neražojam nosacīti lētus anestētiķus, ko jāsaražo miljoniem flakonu, ampulu apjomā, lai virspār varētu pieteikt konkurenci šajā tirgus segmentā, piemēram, lidokaīnu, ko izmanto zobārstniecībā,” norāda Vitālijs Skrīvelis.

Uzņēmuma produkcijas klāstā ir vairāki ginekoloģiskie preparāti, piemēram, Atosiban, ko lieto priekšlaicīgo dzemdību novēršanai, un šādas problēmas ir aptuveni 4% grūtnieču. Tādēļ šis medikaments ir ļoti specifisks, jo, par laimi, tā mērķa pacientu apjoms nav liels. Lielāks potenciālo pacientu apjoms ir preparātam Carbetocin, kas ir paredzēts asiņošanas apturēšanai pēc dzemdībām, it sevišķi, ja dzemdības notikušas ar ķeizargriezienu, kas ir aptuveni 30% no visām dzemdībām. “Tāpat “PharmIdea” ražo vairākus pretvēža preparātus, no kuriem viens – Bortezomib – ir paredzēts asins vēža paveida mielomas ārstēšanai, kas atkal ir salīdzinoši rets vēža paveids, un līdz ar to arī mūsu ražotais preparāts ir salīdzinoši mazāk pieprasīts nekā daudzi citi. Mēs ar savu kapacitāti esam spējīgi saražot šo preparātu medicīnas nozarei nepieciešamajā apjomā, ievērojot augstākās kvalitātes un drošības standartus,” uzsver uzņēmuma vadītājs.

Vitālijs Skrīvelis norāda, ka, lai farmaceitiskais uzņēmums vispār varētu uzsākt tā saucamo sterilo medikamentu ražošanu un realizāciju jau konkrētās valstīs, tam ir jāpierāda GMP standartiem atbilstoša ražošana. Šim nolūkam uz ražotni tiek uzaicinātas gan valsts, gan klientu inspekcijas, kas apskata, pārbauda un novērtē ražotnes telpas, iekārtas, dokumentāciju un ražošanas procesu. “Tas ir būtiski, jo mūsu ražotās zāles ir augsta riska produkti, proti, ja kādu iemeslu dēļ tiek saražots nesterils preparāts, pacients pēc tā saņemšanas var nomirt. Tieši tādēļ farmācijas uzņēmumi kvalitāti nodrošina, regulāri kontrolējot ražošanas procesu,” akcentē “PharmIdea” valdes loceklis.

Vitālijs Skrīvelis stāsta, ka uzņēmums darbību sācis ar trim produktiem un nepilnu 13 gadu laikā sasniedzis jau deviņu stabilu produktu ražošanu, vienlaikus turpinot darbu pie jaunu produktu izstrādes. Viss produktu izstrādes un ražošanas cikls notiek uzņēmuma ražotnē Olainē.

“2006. gadā sākām pieci cilvēki, bet nu pie mums strādā jau 78 cilvēki – gan produktu izstrādē, gan ražošanā, gan produktu realizācijā un citās jomās. Pārsvarā esam rīdzinieki un Olaines iedzīvotāji. Olaini par uzņēmuma mājvietu izvēlējāmies mērķtiecīgi, jo tā jau vēsturiski bijusi ķīmiķu pilsēta. Pašvaldība saprotoši attiecas pret farmaceitisko un ķīmisko uzņēmumu dibināšanu un darbību, tāpēc paldies viņiem par to,” uzsver Vitālijs Skrīvelis.

Jautāts par sadarbības pieredzi ar pašvaldību, uzņēmējs to novērtē atzinīgi, vienlaikus akcentējot, ka uzņēmuma pārstāvji kopā ar Olaines pašvaldību aktīvi apspriež nepieciešamību un iespējas jau tuvākajā nākotnē Olainē būvēt īres dzīvokļu namus, lai nodrošinātu ar dzīvesvietu speciālistus, kuri jau strādā vai plāno to darīt “PharmIdea”.

Līdz šim uzņēmuma izveidošanā un attīstīšanā ir ieguldīti kopumā ap 12 miljoniem eiro – summu veido gan akcionāru ieguldījums, gan banku aizdevumi, kā arī riska kapitāls, ES struktūrfondu līdzfinansējums un arī uzņēmuma pašu līdzekļi. “PharmIdea” ir sākusi darboties jau otrā pildīšanas līnija. Līdz ar ražošanas un pārdošanas apjomu palielināšanu “PharmIdea” īpašniekiem ir mērķis jau 2021. gadā sasniegt 10 miljonu eiro apgrozījumu.

Olaines koledža jaunās ēras priekšvakarā

Olaines koledžas pievienošanās RTU ir pirmais solis izglītības iestāžu lielajā konsolidācijas procesā.

Šā gada vasaras otrajā pusē noslēgsies oficiālais process, kurā Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledža kļūs par Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) aģentūru “Rīgas Tehniskās universitātes Olaines Tehnoloģiju koledža” (koledža).

Jau līdz šim koledža nodrošināja kvalitatīvu speciālistu sagatavošanu valstij svarīgās tautsaimniecības jomās, un koledžas absolventi darba tirgū ir pieprasīti un novērtēti. Pēc reorganizācijas visas pašreizējās īstenotās programmas koledža turpinās īstenot RTU aģentūras statusā, nodrošinot studējošiem gan plašākas studiju un pētniecības iespējas, gan paaugstinot starptautisko konkurētspēju. Koledžas integrācija RTU ļaus efektīvi izmantot augstākās izglītības un zinātnes resursus, paaugstinot studiju programmu kvalitāti un paplašināt to piedāvājumu, kā arī stiprināt to sasaisti ar pētniecību.

RTU attīstības prorektors Artūrs Zeps uzsver, ka vienošanās ar Olaines koledžu par tās integrāciju RTU ir labs piemērs, kā izglītības iestādes sadarbībā ar industriju pārdomātā procesā pašas savstarpēji vienojas par ciešāku sadarbību, lai turpmāk, kopā strādājot, nodrošinātu darba tirgum izcilus speciālistus. “Diezgan loģiska ir tieši koledžu sadarbība ar augstskolām. Apvienojot spēkus, tiek stiprināts gan studiju process, gan sekmēta resursu daudz efektīvāka izmantošana, tā veidojot spēcīgāku pamatu, piemēram, ķīmijas jomas tālākai attīstībai, kā arī administratīvās kapacitātes stiprināšanai koledžā,” viņš akcentē.

Olaines koledžai kļūstot par RTU aģentūru, universitāte kļūst par koledžas dibinātāju, kas attiecīgi paredz RTU tiesības lemt par trim galvenajiem stratēģiskajiem jautājumiem –koledžas direktora, budžeta un stratēģijas apstiprināšanu. “Tajā pašā laikā mācību iestādes ikdienas darbs arī turpmāk būs pilnīgā koledžas vadības kompetencē, RTU šajā procesā, kamēr tiek īstenota kopīgi apstiprinātā stratēģija, nejauksies. Protams, mēs varam un arī palīdzēsim esošo studiju programmu uzlabošanā, jaunu izstrādāšanā, kā arī sniegsim atbalstu organizatoriskas dabas jautājumos,” pauž Artūrs Zeps, piebilstot, ka šajā brīdī parādās jau konsolidācijas pievienotā vērtība – programmu izstrādē un īstenošanā notiks cieša RTU ekspertu sadarbība ar koledžas vadību.

Tikpat nozīmīgs RTU pienesums koledžas kapacitātes palielināšanā būs arī sagaidāmais studiju programmu licencēšanas un akreditācijas process. “Šeit skatāmies, kā varam sniegt viņiem savu pieredzi. Īpaši kvalitātes vadības sistēmas izstrādē, kas ir viena no obligātajām prasībām, lai varētu akreditēt studiju programmas. Un, tā kā RTU jau šī sistēma ir ieviesta, varam palīdzēt tās ieviešanā koledžas vadībai. Tāpat sniedzam atbalstu tehnoloģiju jomā, tostarp e-studiju sistēmas ieviešanā, kas RTU jau ir izveidota, un faktiski koledžai tiks izveidota sava RTU e-studiju sistēmai analoga versija,” stāsta Artūrs Zeps.

Viņš uzsver, ka konsolidācijas mērķis ir mobilizēt profesionālās un augstākās izglītības resursus, lai veicinātu augstākās profesionālās izglītības orientāciju uz inovāciju kompetenču veidošanu un tādējādi nodrošinātu Latvijas ekonomikas attīstībai nepieciešamā cilvēkkapitāla attīstīšanu.

“Sagaidāmās izmaiņas koledžas studiju procesā būs ilgstošāks process, jo tas saistīts ar licencēšanas un akreditācijas procesiem. Turklāt – tā kā koledžas pilnīga integrācija RTU sistēmā noslēgsies tikai vasaras beigās, reāli izmaiņas mācību programmu saturā varam sagaidīt nākamajā (2020./2021.) mācību gadā. Aktīvi diskutējam arī ar dažādām uzņēmēju asociācijām, kas iesaistās koledžas attīstības plānošanā. Jau ir izkristalizējušies četri virzieni, kuros izskatām iespējas veidot jaunas vai pilnveidot esošās studiju programmas, – materiālķīmijas speciālistiem, rūpniecisko iekārtu uzturēšanas speciālistiem, kā arī programmas kosmētikas un farmācijas jomā. Šeit RTU gatava dalīties savā pieredzē un zināšanās, turklāt arī uzņēmēji ir gatavi ar savām idejām iesaistīties studiju programmu nianšu izstrādē,” uzsver RTU attīstības prorektors.

Viņš arī atklāj, ka, domājot par ilgāka termiņa attīstības stratēģiju, jau tiek nopietni apsvērta iespēja koledžā izveidot studiju programmas angļu valodā. “Nākotnē saredzam iespēju izstrādāt studiju programmas angļu valodā, tādējādi piesaistot studentus no ārzemēm koledžas līmenī. Protams, tas būs liels izaicinājums koledžas vadībai, jo ir jāizveido konkurētspējīga studiju programma, tāpat arī līdz tam jāpaplašina dienesta viesnīca studentiem. Ārvalstīs interese par studijām RTU aizvien pieaug. Tādēļ RTU ir interese ārvalstu studentiem piedāvāt tā saucamo īsā cikla studiju programmu, kas būtībā ir pirmā līmeņa augstākā izglītība. Un te mēs saredzam, ka šo piedāvājumu varētu izstrādāt un nodrošināt tieši Olaines koledža,” norādīja Artūrs Zeps.

Viņš piebilst, ka savukārt RTU līdz ar to nākotnē vairāk varēs koncentrēsies uz pilna laika bakalaura, maģistrantūras un doktorantūras akadēmiskajām studijām padziļinātākā līmenī. Savukārt koledža būs tā mācību iestāde, kas gan vietējiem, gan ārvalstu jauniešiem ļaus iegūt kvalitatīvu pirmā līmeņa augstāko izglītību, taču īsākā termiņā.

“Šodienas tendences rāda, ka ne visiem studentiem ir izteikta interese iegūt bakalaura grādu, kā arī nereti viņiem darba tirgū pietiek ar pirmā līmeņa augstākās izglītības diplomu. Tāpēc ciešāka sadarbība ar koledžu universitātei palīdzēs koncentrēties uz padziļinātu pētniecības integrāciju studiju procesā, bet koledžai uz kvalificētu speciālistu sagatavošanu darba tirgum īsā laikā, kas ļaus koledžai vidējā termiņā palielināt studējošo skaitu,” norāda Artūrs Zeps.