85% Olaines novada vidusskolu beidzēju pērn sāka studijas Latvijā

21.jūnijā Latvijas Televīzija iepazīstināja ar pētījumu par pagājušā gada vidusskolu absolventu tālākajām gaitām. Nav noslēpums, ka vidusskolu loma Latvijā ir sagatavot studijām augstskolā. No datiem izriet, ka no visiem aizvadītā gada absolventiem 60% sāka studēt Latvijā. Pārējie nestudē vai izvēlējušies kādu no augstākās izglītības iestādēm ārpus valsts. Sīkāk šādu statistiku gan neapkopo. Kā to vērtē politikas veidotāji?

Ja Latvijā pērn no visiem vidusskolu beidzējiem 60% iestājās kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm un sāka studēt, tad, paraugoties uz valsts karti un dažādām pašvaldībām, redzams, ka aina ir krasi atšķirīga. Tumšākās krāsās iezīmētas pašvaldības, kur vairāk vidusskolu absolventu studē Latvijā, gaišākās krāsās redzami novadi, kur šādu absolventu ir mazāk.

Latvijas Televīzija devās uz Olaines novadu, kur 85% vidusskolu beidzēju pērn sāka studijas Latvijā.

 

Iemācās mācīties

Olaines novadā ir divas vidusskolas. Abas atrodas salīdzinoši netālu viena no otras. Un abas var lepoties ar to, ka daudzi absolventi studē. Olaines 2. vidusskolā no desmit beidzējiem studē astoņi. Skolā saka, tas pateicoties pašvaldības stipendijām, ko var saņemt par labām sekmēm un pedagogu kolektīvam.

"Atbalsta skolēnus, attīsta skolēnu dotības, talantus, iesaistās visādos konkursos un olimpiādēs. Un mūsu skolēni tiešām, piedaloties olimpiādēs, ļoti bieži iegūst arī godalgotas vietas valsts līmenī. Un es domāju, ka tas viss ir pamats tam, lai mūsu absolventi veiksmīgi turpinātu mācības augstskolā," pauž Olaines 2. vidusskolas direktores vietniece Margarita Četrone.

 

Olaines 1. vidusskolā no 52 absolventiem studēt Latvijā sāka 45. Par skolotājiem, mediķiem, uzņēmējiem, pilotiem un vēl. Skola absolventus arī regulāri apvaicā.

"Piemēram, te ir arī izrakstīts tas, ko viņi šogad teica, ka skola ir labākais atspēriens karjerai. Tad ir tas, ka viegli studēt, jo skola iemācīja mācīties. 

Tā, manuprāt, ir katram skolotājam kā vienkārši augstākā uzslava, ka mācīšanās ir kļuvusi par ieradumu,"

norāda Olaines 1. vidusskolas direktora vietniece Inese Protopopova.

Atmosfērai skolā, iedvesmai no skolotājiem klātienē ir ļoti liela nozīme. "Man šķiet, ka mūsu skola ir liela skola, bet ar lauku skolas šarmu. Ar to pieeju, ka mēs esam tādi, ka katram skolēnam pievērš to uzmanību. Mēs strādājam uz to, lai atvērtu to potenciālu. Pamats ir, lai pēc tam viņš ietu studēt. Tas arī ir tas mērķis," piebilst Protopopova.

 

Liela daļa studijas neizvēlas

Ir skolas, kurās ir ļoti liels to skolēnu īpatsvars, kas studijas Latvijā pēc vidusskolas absolvēšanas neturpina.

Svarīgi uzsvērt, ka no šī saraksta mērķtiecīgi izslēgtas skolas, kas ir tā saucamās starptautiskās skolas un sagatavo absolventus speciāli studijām ārvalstīs (tur arī ir maz absolventu, kas studētu Latvijā). Tāpat sarakstā nav iekļautas neklātienes vidusskolas, kam ir sava specifika, un vidusskolas, kur paralēli var iegūt kādu profesiju, ko skolēns izvēlas augstākās izglītības vietā. Tāpat vērā ņēmām, lai šajās skolās būtu vismaz 10 absolventu un varētu izdarīt secinājumus par tendencēm.

 

Studē ārzemēs vai paņem pauzi

Jānorāda, ka šie ir dati par studijām Latvijas augstskolās, par studijām ārvalstu augstskolās valsts datus neapkopo.

"Vairums no vidusskolām uzdevumu ir izpildījušas. Vairums no viņiem uzreiz iestājas augstskolā, kas arī neatšķiras rādītājos no citām Eiropas valstīm. Tajā brīdī, kurā mēs redzam tos, kuri tālāk neiestājas, tas var liecināt par daudzām arī citām lietām. Daļa no viņiem varbūt ir iestājušies kaut kur ārzemēs studēt. Daļa varbūt ir aizbraukuši uz ārzemēm. Daļa uzsāk aktīvas darba gaitas pēc vidusskolas beigšanas," vērtē IZM valsts sekretāra vietnieks Jānis Paiders.

"Parādās tas, kas daudzās rietumvalstīs ir izteiktāk, ka vidusskolu beidzēji uzreiz neiestājas augstskolā, bet paņem vienu brīvu gadu, lai iepazītu pasauli. Viņu skaits pamazām pieaug."

Paiders atzīst, ka šādu jauniešu ir maz, bet jebkurā brīdī, kad vidusskolas beidzējs vēlas turpināt iegūt augstāko izglītību, ir jābūt atvērtiem viņa uzņemšanā. "Ne visiem tas būs uzreiz pēc vidusskolas beigšanas. Dažiem tas būs pēc gada," piebilst ministrijas pārstāvis.

Secinājums: Kopumā Latvijā vairāk nekā puse absolventu pēc vidusskolas sāk studēt Latvijā. Atšķirīga aina gan paveras dažādos valsts reģionos. 

 

Pilns publikācijas teksts ŠEIT